Trīs debess puses - Jauns Mēness

«Klau, kungs, atļaujiet vērsties

Jūsu smaids ir tik bezgalīgs!»

Galvu pieliecot teica kāds

«Kuš, izgaisti», attrauca tam

No senseniem kareivjiem cēlies

Varbūt tāpēc tik bezbailīgs

Kungam sejā cits atvēzējās:

«Saņem, sadrūpi mūžīgais smaids!»

Nerimstot nakts ar dienu cīnījās

Dēlam, meitai spītējot

Jo vēl aizvien mēness sauli mīlēja

Un otrādāk… un otrādāk

Kam taisnība bija, kam nē

Nav neviena, kam iztiesāt —

Bravūrīgajam, lišķīgajam

Vai smaidošajam

Bet nerimstot nakts ar dienu cīnījās

Dēlam, meitai spītējot

Jo vēl arvien mēness sauli mīlēja

Un otrādāk… un otrādāk

Uz trijām debess pusēm aizgāja tie trīs

Tik ilgi, cik nevar saskaitīt

Tik tālu, cik nevar nomērīt

Tik ilgi, cik nevar saskaitīt

Tik tālu, cik nevar nomērīt