Pazudušais dēls - Jauns Mēness

Kad nevienam ko teikt vairāk nav

Un priesteriem vairs nav ko sludināt

Vienīgi mēnesim ļauts

Par zudušo dēlu mani uzrunāt

Jo atkal tiks aizmirsts it viss

Kas solīts un kas reiz jau pazaudēts

Jo vēlreiz tos zirgus nakts dzīs

Kas jūru skrien un nedeg ugunī

Trakajiem zirgiem skriet līdz

Un aizmirst vai vakars vai rīts

Tas vienmēr būs, kas mani dzīs

Miera nedos, lai varu sevi pierunāt

Vienalga uz kurieni iet

Arvien sauciens skan cituviet

Viss viens — pazaudēt, sameklēt

Kaut trīs dzīves tam iztērēt