Straujā upe - Jauns Mēness

Vai tā straujā upe bija

Saldā miegā nemanīja

Viņas prieku salasīja, iemainīja

Sārta jūra mieru sauca

Mēness viņai pēli jauca

Pērkonlietus izvandīja, izbārstīja

«Nemosties mīļā», mēmi lūdzās viņš

«Nekā tur nebija, tev tikai izlikās

Nemosties mīļā, nedaudz izlijis vīns

Nekā tur nebija, laiks aizdomājās»

Svārkus tvēra, ārā skrēja

Vārtus vēra, neatvēra

Straujo upi ieraudzīja, nobijās

Durvis cieši aizbultēja

Ogles krāsnī noslāpēja

Viņas lūpas nepazina, izlikās