Ai, Māte Latgale - Aija Kukule

Viņš klusi jautāja reiz magonei un nātrei

Kā gan viņš patikt var man vidzemniecei ātrai

Kas nāks reiz tīrumus un rožu druvas ravēt

Un skaisto jaunību un krāšņo dzīvi slavēt

Ai, māte Latgale, tu dārga man un mīļa

Es raugos magonēs kā tavā vaigā zvīļā

Vai rītos, vakaros vai arī naktīs vēlu

Par tevi domāju un tavu skaisto dēlu

Jau trejas vasaras viņš man' pie sevis saucis

Līdz pašai Aiviekstei man lepnai pakaļ braucis

Jau trejas vasaras viņš zābakos vien āvies

Pa talkām dzēris daudz, pat radu godos kāvies

Ai, māte Latgale, tu dārga man un mīļa

Es raugos magonēs kā tavā vaigā zvīļā

Vai rītos, vakaros vai arī naktīs vēlu

Par tevi domāju un tavu skaisto dēlu

Es, māte, lakatu tev došu Rīgā pirktu

Lai tu, uz ciemiem ejot, rasā nesamirktu

Lai skaists un rakstains tas ap taviem pleciem kļautos

Kad tu ar vedeklu par savu dēlu rātos

Ai, māte Latgale, tu dārga man un mīļa

Es raugos magonēs kā tavā vaigā zvīļā

Vai rītos, vakaros vai arī naktīs vēlu

Par tevi domāju un tavu skaisto dēlu