Bet Tu Lec - Tumsa

Tu vari savus sapņus noslēpt azotē

Tu redzi manas bailes tikai iztālēm

Apstājies, mazliet ieskrienies un tad lec

Kritiens desmit sekundēs, lūk, tā tu bēdz

Es stāvu uz malas un prasu sev skaļi

Kāpēc man jāpaliek malā, kad sirds man tik zaļa

Kā dienvidvējš

Es ieķeros tavās piedurknēs, saku lec

Jo cilvēkiem lejup ejošiem

Ir vienalga kādā leņķī putni nositas

Zemē ietriecas viņi, neskatās acīs aizvērtās

Redzi cik tā viegli sevi piemānīt

Un zemes vietā miega pēļus ieraudzīt

Nepietiek, kad vairs nepietiek vairs ar «bet»

Man jāredz, ko var zaudēt, kur var nepaspēt

Es stāvu uz malas un prasu sev skaļi

Kāpēc man jāpaliek malā, kad sirds man tik zaļa

Kā dienvidvējš

Nokritīs, sapņi saplīsīs bet tu lec

Izkaisīs, tevi izbārstīs, jo tu lec

Es ieķeros tavās piedurknēs, saku lec

Jo cilvēkiem lejup ejošiem

Ir vienalga kādā leņķī putni nositas

Zemē ietriecas, viņi neskatās pēc kā tie ilgojas