Ne Jau Es... - Viktors Lapčenoks, Раймонд Паулс

Pie griestiem zirnekļtīklā muša šūpojas

Es zinu — nāves šūpulis ir tas

Bet mušas šūpošanās jautra šķiet

Un vieglprātīga jocīga mazliet

Aiz lustras paslēpies guļ zirneklis

Un lielā baudkārībā trīs

Būs vienam gals, būs otram prieks

Vai tiešām tā šai dzīvē jānotiek?

Jo ne jau zirneklis uz mušu lien

Tas glūn un kaktos slepus slazdus slien

Vēl daudziem dvēselē tāds glūņa sēž

Un ļaunā brīdī otru kož un plēš

Kož un plēš, kož un plēš, kož un plēš

Kož un plēš, un kož un plēš

Un kož un plēš, un kož un plēš

Jā

Pēc tam tik nevainīgs kā jaunpiedzimis jērs

Pie upuratliekām stāv noskumis un sērs

Un skaidro sev un citiem — ne jau es

Bij' viņam likten’s tāds uz pasaules

Jo ne jau zirneklis uz mušu lien

Tas glūn un kaktos slepus slazdus slien

Vēl daudziem dvēselē tāds glūņa sēž

Un ļaunā brīdī otru kož un plēš

Kož un plēš, kož un plēš, kož un plēš

Kož un plēš, un kož, un kož, un kož, un plēš

Kož un plēš

Jā

Pēc tam tik nevainīgs kā jaunpiedzimis jērs

Pie upuratliekām stāv noskumis un sērs

Un skaidro sev un citiem — ne jau es

Bij' viņam likten’s tāds uz pasaules