Cielava - Viktors Lapčenoks, Раймонд Паулс

Savu meiteni es saucu par cielavu

Jo viņai bija spārni

Vismaz man tā likās

Bet tad…

Rīt viņa nāks

Es naivi savam slieksnim meloju

Rīt viņa nāks

Bet atbild slieksnis auksts

Vējš viņu sauks

Vējš viņas gaišu vārdu nesīs

Un jumtos putni teiks

Cik viegli spārni tai

Smejošai, skrejošai cielavai

Sauc saukdams mājās cielavu

Vēl kamēr vakars, saule spīd

Bet vēji atbild

Akmenī, slēp savas acis akmenī

Kāds dīvains laiks

Es naktī saku savai pilsētai

Birst zemes miers

Bet mana roka salst

Un vēji nes

Man acīs vakardienas pelnus

Kāds dīvains mierīgs laiks

Uz mūžiem pieder tai

Smejošai, skrejošai cielavai

Sauc saukdams mājās cielavu

Vēl kamēr vakars, saule spīd

Bet vēji atbild

Akmenī, slēp savas acis akmenī

Savu meiteni es saucu par cielavu

Jo viņai bija spārni

Vismaz man tā likās

Bet tie ar spārniem

Tie dzīvo ļoti ātri