Es aiziet nevaru - Mirdza Zīvere

Tu biji kails un vēju aplauzts koks

Es lapots vītenis ar ziliem ziedu zvaniem

Pie stumbra rētainā, kas smalkām stīgām plok

Nu pilni zari maniem ziedu zvaniem

Nu dūc ap tevi atkal bišu spiets

Un putni ligzdo zaļu lapu ēnā

Tu stāvu raženo pār upes dzelmi liec

Un spoguļojies dziļi vilnī rēnā

Tev liekas, ka tu salapojis pats

Tu gribi izrauties no manu stīgu skavām

Dreb sāpēs tītenis un zila zieda acs

Lej asaras pār zaru rokām tavām

Bet ciešāk vēl pie raupjā stumbra plok

Vēl maigāk zvana visiem ziedu zvaniem

Es aiziet nevaru no tevis, sausais koks

Lai kails tu nepaliec bez lapu lokiem maniem