Ai, Latviÿ - Kaspars Dimiters

Uz lēģeriem mūs komunisti dzina

Un varmācīgi ņēmās pārkrievot

Nu pašu zemē brāļi iznīcina

Kas amatus un naudu nozagt prot

Kas brīvība — spriest bezdarbniekam grūti

Vai kartupelis ūdens malks vai spirts?

No tribīnes kas auro pilnu krūti

Nav brālis mums bet svešķermenis ir

Par bāreņiem lai paceļam šo kausu

Par pensionāriem izmisums ko grauž

Ne varenajiem acu ir ne ausu

No mūsu nelaimes tie savu laimi auž

Cik bezgalīgas sāpju kausam dzīles

To nodzērusies māte pastāstīs

Es mīlu Latviju — bet vai tā mani mīlēs

Vai varas nozagta vēl bezcerībā dzīs

Lai dzīvo ubagi un pazemoto kārta

Lai dzīvo pakritušie dzimtās grāvmalēs

Mums latvju zemes dubļi sejas vārta

Jums sirdsapziņai dubļi esam mēs

Kā akli sikspārņi mēs tumsā redzam ceļu

Kaut spirts un kartupel’s vin galdā celts

Mums pieder Latvija n saujai treknu meļu

Un laimes pīšļi reiz būs mūsu zelts

Ai Latvija tu manā sirdī rēta

Ai mana tauta — jāta čakarēta

Ja gribi brīvību to «točkās» tirgo kannām

Ja gribi aizmirsties no Jāņiem dzer līdz Annām