Lidonis - Интарс Бусулис, Amber

Es tiešām nezinu, ko nu lai iesāku

Kļūstu galīgi nevadāms

Kad tevi ieraugu, es pēkšņi lidoju

Slīdu vējā kā pūķis plāns

Bet tev ir fobija no mana hobija

Tu saki — tas taču tikai māns

Mans reiss ir aizgājis, jau tālē pazudis

Cilvēkveidīgais aeroplāns

Kāpēc, mīļotais

Au, kāpēc, jā?

Tevis nav te vairs?

Kad sagūsta vējš, tas kaislības vējš

Tad visā pasaulē mēs, tik mēs

Un tu teic: — Tu esi īsts?

Tu īsts?

To signāllukturi tu acīs paturi

Kad tev debesīs skatiens klīst

Tik ātrās virāžās tu redzi mirāžas

Tu nekad nezini, kas ir īsts

Bet es tev pasaku — tu redzi pasaku

Tev tikai rādās, ka lietus līst

Vai tad es kaitinu?

Es taču aicinu, es sen vairs neprasu, vai tā drīkst

Kāpēc, mīļotais

Au, kāpēc, jā?

Tevis nav te vairs?

Atmosfēras frontē rit liela cīņa

Zinu es — tu to zini

Tas tak ir karš pret ikdienas spēku

Hei, es negribu neko lētu!

Būsim, mēs kopā būsim, o, jā…

Kad sagūsta vējš, tas kaislības vējš

Tad visā pasaulē mēs, tik mēs

Un tu teic: — Tu esi īsts?

Tu īsts?

Tu viegli palecies, man blakus pielaidies

Un zemei mīļi pamāj — atā

Tu lido līgani, tu gaismu spīdini

Tev ir dimanta atstarotājs

Tu debess ķermenis vai tikai eņģelis

Mani mulsināt nepārstāj

Kad es tev pieskaros, tad ātri aizdegos

Tevi saulrieta stari klāj

Kāpēc, mīļotais

Au, kāpēc, jā?

Tevis nav te vairs?

Atmosfēras frontē rit liela cīņa

Zinu es — tu to zini

Zinu es — tu to zini

Tas tak ir karš pret ikdienas spēku

Hei, es negribu neko lētu!

Būsim, mēs kopā būsim, o, jā…