Dzīvīte - Ainars Mielavs

Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī

Vējā kā žubīte liepzariņā

Daudz tu man solīji, maz tomēr devi

Vai nav vienalga, rai-dai-dai-dā

Dzintara gredzenu solīja saldi

Dziļjūras vārava visskaistākā

Gredzens un devēja, putas un maldi

Krastā tik viļņi dej, rai-dai-dai-dā

Skumjas un laime kā vītenis vijas

As’ra krīt biķerī zeltzeltītā

Dienā, kad krūtis raud nakts melodijas

Dienā, kad jādzied man, rai-dai-dai-dā

Krūtīs, kas dzimis, lai krūtīs ar' miris

Vieglāk tā glabāt to baltsmiltājā

Vaiņagā pēdējais zieds, kad būs iris

Izirs ir vaiņags pats, rai-dai-dai-dā

Pārtrūks un izirs, un velti sirds taujā

Brīdi kā rūgto vērst saldākajā

Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā

Pārtrūksi tomēr reiz, rai-dai-dai-dā